Vai akmeņu krāvums upē vienmēr ir dabisks? Vai nogāzies koks noteikti ir jāaizvāc? Lai gan bieži vien šķiet, ka jebkurš šķērslis upē traucē ūdens plūsmai, patiesībā viss nav tik vienkārši.
Dabiskā upē krituši koki, atsevišķi akmeņi un citi šķēršļi ir neatņemama ekosistēmas daļa – tie rada slēptuves zivīm, veido daudzveidīgas straumes un palīdz uzturēt dzīvību upē. Savukārt cilvēka veidoti vai nepareizi izbūvēti šķēršļi var izjaukt upes dabisko ritmu, kavēt zivju migrāciju un pasliktināt ūdens kvalitāti. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par šķēršļa novākšanu vai saglabāšanu, ir svarīgi saprast, kādu lomu tas patiesībā spēlē upes dzīvē.
Akmeņu krāvumi vai no citiem materiāliem veidoti šķēršļi būtiski maina upes dabisko tecējumu un rada virkni savstarpēji saistītu ietekmju. Tie palēnina straumi, izraisa ūdens uzpludinājumu un veicina smilšu, organisko vielu un citu sanešu uzkrāšanos, vienlaikus paaugstinot ūdens temperatūru. Šādi šķēršļi var appludināt potenciālās zivju nārsta vietas, apgrūtināt zivju migrāciju un veicināt gultnes un krastu eroziju. Lai gan viena akmeņu krāvuma ietekme parasti ir lokāla, vairāki šādi šķēršļi vienā upes posmā rada ievērojamu kopējo ietekmi uz upes ekosistēmu.
Kā rīkoties, ja upē pamanīts šķērslis?
Pirms jebkādas rīcības vispirms izvērtē situāciju. Noskaidro, kāds ir šķērslis(opens in new tab), kā tas ietekmē upi un kādu rezultātu vēlies panākt, to novēršot. Upju kopšanas un uzturēšanas darbu mērķis ir saglabāt vai uzlabot ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti, mazinot cilvēka radītās ietekmes un nepieļaujot esošo apstākļu pasliktināšanos.
Ja esi nolēmis rīkoties, svarīgi ir izvēlēties piemērotu laiku darbiem. Darbi zivju nārsta laikā var kaitēt zivju populācijām, savukārt koku sagāzumu zāģēšana putnu ligzdošanas periodā var apdraudēt putnu mazuļu izdzīvošanu. Jāņem vērā arī tas, ka koku un citu dabisko šķēršļu izņemšana ietekmē ne tikai upes dzīvotnes, bet arī krastus, palieni un var palielināt erozijas risku.
Pirms darbu uzsākšanas ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertu palīdzību noskaidro, vai konkrētajā vietā nav dabas aizsardzības vai citu ierobežojumu, kā arī kādi saskaņojumi un atļaujas ir nepieciešami.
Ne visi šķēršļi ir jānovāc – daudzi no tiem ir dabiski un nozīmīgi upes ekosistēmai.
Ja pēc izvērtēšanas secini, ka šķēršļa novēršana ir pamatota, iesaisti vietējo kopienu, pašvaldību vai citas ieinteresētās puses un organizē darbus kopīgi. Upju sakopšanas talkas ir ne tikai drošāks, bet arī efektīvāks veids, kā īstenot darbus, vienlaikus veicinot vietējo iedzīvotāju izpratni un rūpes par savu upi. Ievēro, ka šādi darbi var būt jāsaskaņo ar DAP, par to vairāk vari lasīt šajā rakstā(opens in new tab).
Rūpes par upi nenozīmē, ka tā jāpadara "tīra" no visa, kas atrodas tās gultnē. Gluži pretēji – veselīgai upei ir raksturīga daudzveidība. Tāpēc pats svarīgākais princips ir vispirms saprast, tikai pēc tam rīkoties. Pārdomāti pieņemti lēmumi palīdz saglabāt upes dabisko līdzsvaru, uzlabo zivju migrācijas iespējas un nodrošina, ka arī nākamajām paaudzēm būs iespēja baudīt dzīvas, daudzveidīgas un brīvi plūstošas upes.
Raksts sagatvots sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu
