2026.gada pavasaris Latvijā kārtējo reizi ir apliecinājis, cik neparedzama var būt ūdens uzvedība. Šogad atbildīgie dienesti jau savlaicīgi tika brīdinājuši – pali un plūdi vietām varētu būt lielāki nekā pēdējos gados, ko ietekmēja biezā sniega sega un ledus kārta upēs. Taču plūdi nav tikai dabas stihija – to apmēru un sekas lielā mērā nosaka arī tas, kā pēdējā gadsimtā ir mainīts upju tecējums.
Vairākos reģionos pašvaldības šoziem gatavojās iespējamiem palu plūdiem jau laicīgi – tika veidotas aizsargsistēmas, apzinātas riska teritorijas, aicinot iedzīvotājus savlaicīgi rīkoties.
Vienlaikus jāuzsver, ka pavasara pali un ledus sastrēgumi ir tikai viena daļa no plūdu riska. Arvien lielāku ietekmi Latvijā iegūst arī cits scenārijs – intensīvu lietusgāžu izraisīti lokāli plūdi, kas var skart teritorijas, kur šāds risks iepriekš bijis mazāk izteikts.
LVĢMC Sākotnējā plūdu riska novērtējumā 2025.–2030.gadam apkopotie dati liecina, ka ar vien pieaugošu plūdu risku no spēcīgiem nokrišņiem (vairāk kā 50-100 mm/diennaktī), kā arī pieaug plūdu riskiem pakļauto teritoriju skaits - pēdējā ziņojumā no jauna piešķirts statuss 15 teritorijām Daugavas, Lielupes un Ventas baseinos.
Klimata pārmaiņu rezultātā novērojami īsāki, bet intensīvāki lietus periodi, kam seko ilgstošs sausums, un šeit īpaši svarīga kļūst ūdens teritoriju spēja pielāgoties. Taču realitātē daudzas Latvijas upes joprojām ir iztaisnotas, padziļinātas vai daļēji nosprostotas. Tas nozīmē, ka ūdens plūst ātrāk, uzkrājas vietās, kas skar infrastruktūru, un kopumā rada lielākus riskus nekā dabiski plūstoša upe.
Rezultāts? Plūdi vienā vietā, izskaloti krasti citā, bet izmaksas jāsedz visiem.
Katrs applūdis ceļš nozīmē papildu izdevumus pašvaldībām, applūdis lauks - zaudējumus lauksaimniekiem. Tādejādi plūdi kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomisko un sociālo risku.
Pēc LVĢMC datiem upju posmos, kas atrodas līdzenumos, piegulošajās plūdu riska teritorijās visos upju baseinos kopā dzīvo 625 457 iedzīvotāji - aptuveni 76 tūkst. Ventas upes, aptuveni 118 tūkst. Lielupes, nepilni 400 tūkst. Daugavas un 33 tūkst. Gaujas upes baseina teritorijās.
Eiropas kontekstā upes ir viena no visvairāk pārveidotajām ekosistēmām. Tajās identificēti vairāk nekā miljons dažādu šķēršļu, kas ietekmē ūdens plūsmu, ekosistēmu stabilitāti un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Nereti problēmas ar dabīgu ūdens regulāciju sākas mazākos ūdens objektos. Tur, kur ir aizsprosti, nepareizi izbūvētas caurtekas, veci dzirnavu dīķi, akmeņu krāvumi vai vēsturiski pārveidoti posmi. Latvijā šādu šķēršļu, neskaitot HES, ir aptuveni 1500. Un, diemžēl, tieši šie “mazie šķēršļi” bieži nosaka, kur ūdens uzkrāsies un kur tas izlauzīsies, radot plūdus.
Visā Latvijas teritorijā uz 82 upēm atrodas ap 140 mazo HES (dati no LVĢMC), no tiem gandrīz ceturtdaļa atrodas kaskādēs - vairāki mazie HES secīgi uz vienas upes. Visbiežāk šie HES savā starpā darbojas nesaskaņoti, kas palielina plūdu risku.
Atšķirībā no taisnotām upēm, brīvi plūstošai upei ir raksturīgi līkumi, tā ir palienēm un mitrājiem bagāta. Šie mehānismi palīdz dabiski uzņemt lieko ūdeni stipru lietusgāžu laikā, samazina plūdu risku apdzīvotās vietās, palīdz saglabāt mitrumu sausuma periodos. Šie ekosistēmu pakalpojumi - dabas sniegtie labumi cilvēkiem - bieži vien paliek nepamanīti, līdz parādās problēmas.
Vienkārši runājot – daba pati piedāvā risinājumu, kas bieži vien ir lētāks un efektīvāks nekā tehniski risinājumi.
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka plūdu risks galvenokārt saistīts ar lielajām upēm, tāpat cilvēki nereti uzskata, ka “sakārtota upe” nozīmē taisnu, regulētu ūdensteci ar izkoptiem krastiem. Taču klimata pārmaiņu apstākļos tieši brīvi plūstoša upe kļūst par drošības garantu.
Latvijā jau šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti, tostarp LIFE RiverFlow projekts, ar mērķi atjaunot upju dabisko plūdumu un mazināt klimata riskus. Projekta ietvaros astoņās upēs tiks likvidēti vairāki vēsturiski šķēršļi, uzlabota zivju migrācija, veikti pētījumi, kā stabilizēt ūdens režīmu, kā arī izstrādāts finanšu instruments zemju īpašniekiem, kas būs ieinteresēti atbrīvot upi no šķēršļiem savā īpašumā. Plānots, ka, apvienojot datos balstītas zināšanas un tehnoloģijas, līdz 2030.gadam izdosies atbrīvot līdz pat 1034km upju, kas sastāda 4% no kopējā Eiropas Savienības mērķa līdz 2030.gadam atbrīvot 25 000km upju visā tās teritorijā.
Tuvākajā laikā mums būs jāizšķiras – vai turpināsim maksāt par plūdu sekām, vai ieguldīsim dabā balstītos risinājumos, kas palīdzētu plūdu riskus mazināt.
Brīvi plūstošas upes šajā kontekstā nav tikai ainavas elements, bet vesela infrastruktūra bez asfalta seguma. Un, iespējams, upju atbrīvošana ir viena no gudrākajām investīcijām, ko varam īstenot klimata pārmaiņu laikmetā.
Vairāk par projekta aktivitātēm iespējams iepazīties “Latvijas ūdeņi – tīri un brīvi” projekta sociālo tīklu kontā: https://www.facebook.com/latvijas.udeni/
Papildu informācija:
Liene Barkāne
“LIFE Riverflow” Komunikāciju vadītāja
Biedrība “Baltijas krasti”
Mob. tālr.: + 371 29125518
E-pasts: liene.barkane@baltijaskrasti.lv
