Latvijas ainavā grāvji ir tik ierasti, ka bieži tiem pat nepievēršam uzmanību. Tie stiepjas gar laukiem un ceļiem, savieno lauksaimniecības zemes ar lielākām ūdenstecēm un palīdz novadīt lieko ūdeni. Taču līdz ar ūdeni pa grāvjiem pārvietojas arī augsnes daļiņas un barības vielas, kas var ietekmēt tuvumā esošo upju un ezeru ūdens kvalitāti. Īpaši nozīmīgs šis jautājums ir polderu teritorijās, kur ūdens līmeni regulē cilvēka izveidotas sistēmas.
LIFE RiverFlow projektā uzmanība pievērsta tam, kā pilnveidot ūdens apsaimniekošanu polderos, vienlaikus saglabājot to saimniecisko nozīmi un mazinot ietekmi uz ūdens ekosistēmām.
Kas ir polderi, un kāpēc tie nepieciešami?
Polderi ir zemas, vēsturiski applūstošas teritorijas, kurās ūdens dabiskā ceļā nevar pietiekami efektīvi aizplūst uz tuvējām ūdenstecēm, tāpēc nepieciešama tā mehāniska pārsūknēšana. Šādas teritorijas ar aizsargdambjiem tiek norobežotas no apkārtējiem ūdeņiem, bet liekais ūdens tiek savākts grāvju un drenāžas sistēmās un ar sūkņu palīdzību novadīts ārpus poldera.
Latvijā izbūvēti vairāki desmiti polderu, kuru kopējā platība sasniedz desmitiem tūkstošu hektāru. Tie atrodas dažādās Latvijas vietās, tostarp Lielupes baseinā, Babītes ezera apkārtnē, pie Lubāna ezera un citviet. Polderiem ir būtiska nozīme gan lauksaimniecībā, gan apdzīvotu teritoriju aizsardzībā pret applūšanu.
Poldera darbību nodrošina aizsargdambji, novadgrāvju tīkls un sūkņu stacija, kas pārsūknē savākto ūdeni ārpus teritorijas. Bez šīs sistēmas apkārtējās zemes ilgstoši būtu pārmitras, apgrūtinot lauksaimniecisko un mežsaimniecisko darbību, kā arī dzīvošanu šajā teritorijā.
Viens no šādiem objektiem ir Auces polderis, kas ir arī LIFE RiverFlow projekta demonstrāciju teritorija. Auces poldera sūkņu stacija pārbūvēta 2017. gadā, uzstādot energoefektīvus sūkņus. To kopējā jauda pārsniedz 100 kW, un ūdens pārsūknēšanas jauda sasniedz 1,7 kubikmetrus sekundē. Tas uzskatāmi parāda, cik liels ūdens daudzums tiek apsaimniekots polderu teritorijās un cik nozīmīga ir šīs infrastruktūras nepārtraukta darbība.
Skaties video un uzzini, kā darbojas polderu sistēmas un kādus uzlabojumus tajās plāno LIFE RiverFlow!
Taču polderu darbība neaprobežojas tikai ar liekā ūdens novadīšanu. Tikpat svarīgs ir jautājums par to, kas kopā ar šo ūdeni nonāk apkārtējās upēs.
Kas kopā ar ūdeni nonāk upēs?
Lietus un sniega kušanas ūdeņi caur augsni, drenāžas sistēmām un grāvjiem nonāk lielākās ūdenstecēs, līdzi aiznesot augsnes daļiņas un barības vielas, galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumus. Lai gan šīs vielas ir nepieciešamas augu augšanai, to pārpalikums var izskaloties no lauksaimniecības zemēm un nonākt upēs un ezeros.
Pārmērīga barības vielu ieplūde veicina ūdeņu eitrofikāciju – pastiprinātu aļģu un ūdensaugu augšanu, kas pasliktina ūdens kvalitāti un var negatīvi ietekmēt zivis un citus ūdens organismus. Meliorācijas sistēmas palīdz samazināt augsnes noskalošanos no laukiem, taču vienlaikus pa drenāžas caurulēm ūdenī izšķīdušās barības vielas var ātrāk nonākt ūdenstecēs.
Tādēļ svarīgi ir ne tikai efektīvi novadīt lieko ūdeni, bet arī samazināt tā nestā piesārņojuma daudzumu. Pat neliels grāvis ir daļa no plašāka ūdensnoteku tīkla, pa kuru barības vielas var nonākt lielākās upēs un visbeidzot arī Baltijas jūrā.
Vai ūdeni iespējams novadīt gudrāk?
Mūsdienīga ūdens apsaimniekošana paredz ne tikai liekā ūdens novadīšanu, bet arī tā plūsmas regulēšanu un piesārņojuma mazināšanu. Viens no risinājumiem ir kontrolētā drenāža, kas ar īpašām regulēšanas konstrukcijām ļauj kontrolēt ūdens aizplūšanu no lauksaimniecības laukiem. Tas palīdz ilgāk saglabāt mitrumu augsnē, īpaši sausākos periodos, un var samazināt barības vielu, galvenokārt slāpekļa savienojumu, izskalošanos.
Otrs risinājums ir sedimentācijas baseini - īpaši izveidoti grāvju paplašinājumi vai padziļinājumi, kuros ūdens plūsma palēninās un nosēžas ūdens nestās augsnes un organiskās vielas daļiņas. Kopā ar tām iespējams aizturēt arī daļu fosfora. Šādus baseinus parasti ierīko pirms grāvju ieplūdes lielākās ūdenstecēs, un tajos uzkrātās nogulsnes periodiski nepieciešams iztīrīt.
Abi risinājumi papildina viens otru – kontrolētā drenāža regulē ūdens aizplūšanu jau lauksaimniecības laukā, savukārt sedimentācijas baseini aiztur daļu piesārņojuma tālāk ūdens novadīšanas sistēmā. To kopīgais mērķis ir samazināt barības vielu nonākšanu upēs, vienlaikus saglabājot meliorācijas sistēmu saimniecisko nozīmi.
LIFE RiverFlow - iespēja pārbaudīt risinājumus Lielupes baseinā
LIFE RiverFlow projektā paredzēts īstenot ūdens apsaimniekošanas uzlabojumus Lielupes sateces baseina polderu teritorijās, kas saistītas arī ar Auces un Svētes upēm. Projektā plānots izbūvēt kontrolētās drenāžas sistēmu un sedimentācijas baseinu.
Svarīgi, ka projekta mērķis nav atteikties no polderu funkcijas vai pārtraukt lauksaimniecības zemju nosusināšanu. Gluži pretēji, tiek meklēti veidi, kā savienot efektīvu ūdens līmeņa regulēšanu ar mazāku ietekmi uz apkārtējām ūdens ekosistēmām.
Pēc risinājumu izbūves projektā paredzēts veikt lauksaimniecības noteces un barības vielu monitoringu. Tas ļaus izvērtēt ūdens kvalitāti, kā pasākumu efektivitāti dažādos hidroloģiskajos apstākļos un vai līdzīgus risinājumus būtu lietderīgi ieviest arī citās polderu teritorijās.
No viena grāvja līdz Baltijas jūrai
Videi draudzīgas meliorācijas risinājumi Latvijā nav pilnīgi jauna pieeja. LIFE GoodWater IP projektā jau īstenoti pasākumi lauksaimniecības un meža zemju noteces radītā piesārņojuma mazināšanai. Piemēram, Aģes un Slocenes upju baseinos ierīkoti sedimentācijas baseini un citi videi draudzīgi meliorācijas elementi, kas palīdz samazināt augsnes daļiņu un barības vielu nonākšanu ūdenstecēs. LIFE RiverFlow turpina attīstīt šo pieeju, izmēģinot risinājumus polderu teritorijās un vērtējot to efektivitāti Latvijas apstākļos.
Ūdens apsaimniekošanas uzlabojumi vienā polderī var šķist neliels solis, salīdzinot ar plašo upju un grāvju tīklu Latvijā. Tomēr katra ūdenstece ir daļa no lielākas sistēmas. Samazinot augsnes daļiņu un barības vielu nonākšanu grāvjos un upēs, iespējams mazināt piesārņojuma slodzi ne tikai tuvākajā ūdenstilpē, bet arī lejtecē esošajās ūdens ekosistēmās. Lielupes gadījumā šī saikne turpinās līdz Rīgas līcim un Baltijas jūrai.
Polderu nākotne nav tikai jautājums par to, cik ātri iespējams novadīt lieko ūdeni. Tikpat svarīgi ir tas, kādu ūdeni mēs novadām un kādu ietekmi tas atstāj uz upēm, ezeriem un jūru.
