No lauka darbiem līdz datos balstītiem lēmumiem.
Pirms tiek pieņemts lēmums par zivju ceļa izbūvi, šķēršļa ietekmes mazināšanu, plūsmas režīma uzlabošanu vai citu upes atjaunošanas pasākumu, upe vispirms ir jāiepazīst jeb jāizvērtē tās pašreizējais stāvoklis.
Ne velti projekta eksperti saka -
Vispirms diagnostika, tikai pēc tam ārstēšana.
Tieši tāpat kā ārsts pirms ārstēšanas neveic operāciju bez izmeklējumiem, arī upju atjaunošanā vispirms nepieciešams saprast, kas patiesībā notiek zem ūdens virsmas.
Šajā sezonā noslēgusies upju apsekošana vairākos projekta upju posmos, savukārt ūdens kvalitātes monitorings, ekoloģiskā caurplūduma izpēte un citi lauku darbi - turpinās. Iegūtie dati ļaus raksturot sākotnējo situāciju, noteikt nozīmīgākās ietekmes un izvēlēties konkrētajai vietai piemērotākos risinājumus.
Trīs izpētes virzieni. Viens mērķis.
LIFE RiverFlow izpētes posmā paralēli strādā vairāku nozaru speciālisti, un katrs darba virziens palīdz atbildēt uz citu jautājumu. Pārtikas drošības, dzīvnieku vesalības un vides zinātniskais institūta (BIOR) eksperti analizē upes fizisko uzbūvi, zivju dzīvotnes un migrācijas iespējas. Latvijas Vides ģeoloģijas un metereoloģijas centra (LVĢMC) speciālisti vērtē ūdens ekoloģisko kvalitāti un nosaka, kāds ūdens plūsmas režīms nepieciešams veselīgai upei. Atšķirībā no BIOR un LVĢMC, kuru darbs galvenokārt norisinās pašā upē, pieaicinātie eksperti no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) raugās plašāk, pētot teritorijas ārpus tās - polderus un novadgrāvjus, lai saprastu, kā ūdens kvalitāti ietekmē apkārtējā ainava un lauksaimniecība.
Katrs no šiem pētījumiem atbild uz citu jautājumu. Kopā tie veido vienotu priekšstatu par upes veselību.
Šajā sezonā BIOR eksperti Mazajā Juglā, Ogrē, Iecavā, Abzē un Salacas posmā kopumā apsekojuši vairāk nekā 200 kilometru. Daudzviet pārvietošanās notika arī ar kajakiem - labāko veidu, kā sasniegt vietas, kuras no krasta nav pieejamas. Mērķis - ne tikai atrast šķēršļus, bet arī iepazīt upi.
BIOR Eksperti fiksē straumes ātrumu, dziļumu, gultnes sastāvu, noēnojumu, krastu apaugumu, straujteces, akmeņu krāvumus, koku sagāzumus, bebru dambjus, cilvēku būvētus aizsprostus un desmitiem citu pazīmju. Lai to paveiktu, tiek izmantotas starptautiski atzītas metodes River Habitat Survey (RHS) un Trout Habitat Score (THS), kas ļauj novērtēt gan upes hidromorfoloģisko kvalitāti, gan tās piemērotību lašveidīgo zivju nārstam un mazuļu attīstībai.
Katrs novērojums papildina kopainu un palīdz saprast, kā upe funkcionē, kādi faktori to ietekmē un kas nepieciešams tās pilnvērtīgai atjaunošanai.
Upe nebeidzas tās krastos, jo katrs piliens, kas nolīst arī uz lauka, meža vai ceļa, vēlāk nonāk tuvākajā grāvī un pēc tam arī upē.
Tieši tāpēc LIFE RiverFlow projektā tiek pētītas ne tikai pašas upes, bet arī polderi, meliorācijas sistēmas un novadgrāvji. LBTU eksperti analizē, kā ūdens pārvietojas ainavā un kā iespējams samazināt barības vielu nonākšanu upēs. Pirms projekta teritorijās tiek ierīkota kontrolētā drenāža un sedimentācijas baseini, tiek veikti ūdens kvalitātes un plūsmas mērījumi, lai iegūtu sākotnējos datus. Tie vēlāk ļaus objektīvi novērtēt, cik efektīvi šie risinājumi samazina piesārņojuma nonākšanu upēs un uzlabo ūdens kvalitāti. Tādējādi demonstrācijas objekti kalpos ne tikai kā praktiski risinājumi, bet arī kā iespēja zinātniski pierādīt to efektivitāti.
Kā zināt vai upe jūtas labi?
Pēc skata vien to noteikt nevar.
Tāpēc paralēli kartēšanai regulāri tiek ievākti ūdens paraugi un veikts ekoloģiskais monitorings. Laboratorijā speciālisti nosaka slāpekļa un fosfora koncentrāciju, skābekļa daudzumu, suspendētās vielas un citus fizikāli ķīmiskos rādītājus. Taču tikpat svarīgi ir tas, ko rāda pati daba. Makrofīti (ūdensaugi), bezmugurkaulnieki, aļģes, zivis un citi ūdens organismi ir pirmie, kas signalizē par pārmaiņām dabā. Ja bioloģiskā daudzveidība samazinās, tas bieži vien ir pirmais signāls, ka upē notiek nevēlamas izmaiņas.
Šie dati kļūst par sākuma punktu, ar kuru vēlāk salīdzināt situāciju pēc projekta pasākumu īstenošanas.
Arī upei ir savs pulss.
Tāpat kā cilvēka sirdsdarbības ritms nodrošina organisma dzīvību, arī upei nepieciešams noteikts plūsmas ritms, lai tā spētu uzturēt veselīgu ekosistēmu. Upes ritms ir tās ekoloģiskais caurplūdums. Ja šis ritms tiek būtiski izjaukts, cieš zivis, citi ūdens organismi un dabiskie procesi, kas uztur upi dzīvu.
Viens no LIFE RiverFlow izpētes virzieniem ir ekoloģiskā caurplūduma noteikšana. Šādi mērījumi norisinās divās upēs - Iecavā lejpus Grienvaldes HES un Mazajā Juglā lejpus Dobelnieku HES. Šo upju posmos ūdens plūsmas režīmu būtiski ietekmē mazo hidroelektrostaciju darbība. Atšķirībā no minimālā garantētā caurplūduma, kas nosaka tikai zemāko pieļaujamo ūdens daudzumu, ekoloģiskais caurplūdums raksturo tādu plūsmas režīmu, kas nodrošina piemērotus apstākļus zivīm, citiem ūdens organismiem, ūdens dzīvotnēm un dabiskajiem procesiem visa gada garumā.
Lai noteiktu, kāds plūsmas režīms šajos HES ietekmētajos posmos ir ekoloģiski piemērots, eksperti atkārtoti, vismaz četras reizes, veic mērījumus dažādos ūdens līmeņos, nosakot straumes ātrumu, dziļumu, gultnes sastāvu un citu dzīvotnēm nozīmīgu informāciju. Pēc tam lauka dati tiek apvienoti ar MesoHABSIM biotopu simulācijas modeli, kas palīdz prognozēt, kā plūsmas izmaiņas ietekmē zivju dzīvotņu pieejamību. Šī informācija kalpo par zinātnisku pamatu, lai nākotnē izvērtētu iespējamos risinājumus HES ietekmes mazināšanai un nodrošinātu veselīgāku upju ekosistēmu.
No lauka datiem līdz pamatotam risinājumam
Kad eksperti izkāpj no laivas, darbi vēl nebeidzas. Laukā iegūtā informācija ir tikai pirmais posms pēc tam seko datu pārbaude, laboratoriskās analīzes un aprēķini.
Ūdens paraugi tiek analizēti akreditētā LVĢMC laboratorijā, kartēšanas dati izmantoti upju hidromorfoloģiskās kvalitātes un zivju dzīvotņu novērtēšanai, bet ekoloģiskā caurplūduma mērījumi apvienoti ar modelēšanu, lai noteiktu, kā pie dažādiem ūdens plūsmas režīmiem mainās zivīm piemērotu dzīvotņu pieejamība. Savukārt polderu novadgrāvjos ilgstoši ievāktie dati ļaus salīdzināt ūdens kvalitāti pirms un pēc demonstrācijas objektu izveides.
Šī informācija palīdz noteikt problēmas apmēru, izvēlēties konkrētajai vietai piemērotāko risinājumu un pamatot tā nepieciešamību zemju īpašniekiem, pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām. Pēc pasākumu īstenošanas atkārtoti mērījumi ļaus novērtēt, vai sasniegti plānotie uzlabojumi.
“Katrs monitoringa paraugs, apsekojums un mērījums upē ir ieguldījums datos balstītos lēmumos. Tikai izprotot upes pašreizējo stāvokli, varam izvēlēties risinājumus, kas ilgtermiņā uzlabo ūdens ekosistēmu un palīdz atjaunot upju nepārtrauktību,” uzsver LVĢMC eksperti.
Kas notiek šobrīd?
Monitorings projekta upēs turpinās; ir ieplānoti arī atkārtoti ekoloģiskā caurplūduma mērījumi un zivju monitorings. Paralēli tiek gatavoti kontrolētās drenāžas un sedimentācijas baseinu demonstrācijas objekti, kas palīdzēs samazināt barības vielu nonākšanu upēs.
Jo vairāk zinām par upi šodien, jo gudrākus lēmumus varēsim pieņemt rīt.
Ar šādu izpēti sākas ceļš uz veselīgākām un brīvāk plūstošām Latvijas upēm.
