Salacas upe ir 94,4 km gara un tā iztek no Burtnieka ezera. Salacas baseina upes ir ļoti dažādas – tās ir gan mazas, gan lielas, ir gan straujas, gan lēni tekošas daļas, dabīgas un cilvēku ietekmētas, ar kvalitāti no zemas līdz augstai, tāpēc pārvaldības pieeja jāveic kompleksā veidā.
Salacas upes ieleja no Mazsalacas līdz Salacgrīvai ir iekļauta Natura 2000 teritorijā – dabas parkā "Salacas Ieleja". Šīs teritorijas galvenās dabiskās vērtības ir smilšakmens klinšu atsegumi, alas, upju ūdenskritumi, nogāžu meži un ganības ar lielu sugu daudzveidību. Šī Natura 2000 teritorija ir sadalīta divās daļās Staiceles dambja dēļ, kas pasliktina upes ekoloģiju un biotopu nepārtrauktību, kā arī būtiski negatīvi ietekmē ekosistēmas veselību. Šis dambis traucē arī zivju migrāciju.
Salaca ir viena no nozīmīgākajām migrējošo zivju upēm Latvijā, kuras stāvokli būtiski ietekmē šķēršļi un straujteču biotopu degradācija. Kopējais zivju sugu skaits, kas sastopams Salacas upē, ir gandrīz 40.
Galvenais šķērslis ir Staiceles dambja paliekas, kas paaugstina ūdens līmeni un traucē zivju migrāciju. Upē sastopamas vairākas aizsargājamas sugas, tostarp lasis, taimiņš un upes nēģis.
Galvenās plānotās aktivitātes
- Staiceles dambja nojaukšana, atbrīvojot kopsummā 620 km Salacas upes baseina upju kilometrus
- Straujteču biotopu atjaunošana
- Lašu reprodukcijas sekmju monitorings
- Zivju migrācijas ceļa atjaunošana
